Depozīta sistēma pasaulē – kur tā darbojas visefektīvāk un kāpēc?
Lielākajā daļā depozīta sistēmas valstu iepakojumu atgriešanas rādītājs sasniedz un pat pārsniedz 90% slieksni – tā, piemēram, Vācijā un Somijā, kas ir vienas no depozīta sistēmas pioniervalstīm, tiek atgriezti attiecīgi 98% un 96% iepakojumu. Savukārt aktuālais iepakojumu atgriešanas rādītājs Latvijā, kur depozīta sistēma darbojas nedaudz vairāk kā pusotru gadu, sastāda 79%, un paredzams, ka jau nākamgad tas varētu sasniegt 85%. Starptautiskās platformas Reloop apkopotie dati, kas tika prezentēti arī pagājušonedēļ Rīgā notikušajā konferencē, apstiprina, ka šādu sistēmas efektivitāti iepriekš minētajās valstīs nodrošina back to retail jeb “atgriešana mazumtirdzniecībā” modelis, bet viszemākie atgriešanas rādītāji tiek novēroti valstīs ar back to depot modeli, kur iepakojumus jānodod īpaši ierīkotās pieņemšanas vietās – piemēram, Kanādā (Ņūfaundlenda un Labradora), izmantojot šo modeli, tiek atgriezti 60% iepakojumu, bet Rietumaustrālijas teritorijā tikai 52%.
“Centralizēta depozīta sistēma ar return to retail modeli pierādījusi sevi praksē kā visefektīvākā, jo tā ļauj ievērot patēriņa paradumu un iepakojumu savākšanas sinerģiju – patērētājs nodod iepakojumu tur, kur iegādājas savus ikdienas produktus. Vienlaikus šis modelis palīdz samazināt arī CO2 pēdas nospiedumu, jo iedzīvotāji taras nodošanu apvieno ar veikala apmeklējumu. Vairumā gadījumu iepakojumi taromātos uzreiz tiek saspiesti un kompakti uzglabāti, kas nozīmē CO2 ietaupījumu no loģistikas viedokļa, jo iepakojumu atbrauks savākt nevis četras kravas automašīnas, bet tikai viena. Šāda reversā loģistika palīdz ievērojami ietaupīt,” stāsta “Reloop” platformas Aprites ekonomikas attīstības vadītāja Anna Larsone.
Būtiska ir arī depozīta sistēmas ietekme uz resursu apritīgumu. “Globālie aprites dati rāda diezgan skumju situāciju – 2020. gadā atkārtotā apritē nonāca 8,6% resursu, un tiek paredzēts, ka 2023. gadā tie jau būs tikai 7,2%. Tas liecina, ka aprites ekonomikas ieviešanas tempi atpaliek no patēriņa pieauguma. Pateicoties depozīta sistēmai, mums ir iespēja nodrošināt 80-90% lielu iepakojumu apriti. Arī citas valstis, kur diskusijas par sistēmas ieviešanu ilga gadiem, sāk saprast, ka tas ir vienīgais veids, lai sasniegtu ES noteiktos pārstrādes mērķus, tādēļ paredzam, ka tuvākajos gados depozīta sistēmas pārklājums uz kartes paplašināsies,” papildina “Reloop” pārstāve.
Latvijas depozīta sistēmas priekšrocības uz citu valstu fona – plašais tvērums un pārklājums
Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā depozīta sistēmas valstu, tiek piekopts back to retail modelis, kas nozīmē, ka tukšās taras pieņemšanas punkti ir ierīkoti tirdzniecības vietās vai to tuvumā. Tas palīdz nodrošināt arī optimālu pieņemšanas vietu pārklājumu – tā, piemēram, Latvijā viens depozīta punkts darbojas uz vidēji 1402 iedzīvotājiem, Lietuvā uz 1035, bet Igaunijā uz 1663. Savukārt, piemēram, Kanādas teritorijā (Ņūfaundlenda un Labradora), kur depozīta iepakojumus var nodot tikai īpaši šīm mērķim ierīkotās pieņemšanas vietās, pieejamība ir daudzkārt zemāka un viena pieņemšanas vieta darbojas uz nepilniem 9,5 tūkstošiem iedzīvotāju, tādējādi apgrūtinot iepakojumu nodošanas iespējas un līdz ar to negatīvi ietekmējot atgriešanas rādītājus.
“Tieši depozīta sistēmas pieejamība ir viens no atslēgas elementiem, kas ļauj sistēmai darboties veiksmīgi. Šobrīd tālāk par 10km no tuvākā depozīta taras nodošanas punkta dzīvo vien 1% Latvijas iedzīvotāju. Ja diskutējam par to, vai iespējams atkāpties no obligātas depozīta taras pieņemšanas mazākajiem veikaliem, jāsaprot, ka tas būtiski mazinātu sistēmas pieejamību – nosakot par obligātu depozīta iepakojumu pieņemšanu vien tiem veikaliem, kuru kvadratūra ir lielāka par 300 m2 (esošo 60m2 vietā), iespēja iedzīvotājiem nodot iepakojumus sistēmā samazinātos par 60%,” uzsver Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece Laura Anteina.
Jāuzsver arī depozīta sistēmā iekļauto dzērienu tvērums, kas Latvijā ir viens no plašākajiem. “Igaunijas, Zviedrijas, Nīderlandes un Vācijas depozīta sistēmās nav iekļauti alkoholiskie kokteiļi ar alkohola saturu līdz 15%, kamēr Latvijā šādus kokteiļus iedzīvotāji var nodot depozīta punktos jau kopš šī gada sākuma. Vairākās depozīta sistēmas valstīs tāpat nevar nodot sīrupu, sulu un nektāru iepakojumus, turklāt Norvēģijas, Zviedrijas, Nīderlandes un Slovākijas depozīta sistēmā nav iekļautas stikla pudeles. Līdz ar to Latvijas depozīta sistēma ir optimāla un efektīva gan attiecībā uz sistēmas pārklājumu un pieejamību iedzīvotājiem, gan arī attiecībā uz plašo iepakojumu klāstu,” skaidro SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Starptautiskā platforma “Reloop” sadarbojas ar valdībām, nozares pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām, lai veicinātu pāreju uz globālu aprites ekonomiku. Viens no platformas darbības virzieniem ir depozīta sistēmu izpēte un ietekmes analīze.
Lielākajā daļā depozīta sistēmas valstu iepakojumu atgriešanas rādītājs sasniedz un pat pārsniedz 90% slieksni – tā, piemēram, Vācijā un Somijā, kas ir vienas no depozīta sistēmas pioniervalstīm, tiek atgriezti attiecīgi 98% un 96% iepakojumu. Savukārt aktuālais iepakojumu atgriešanas rādītājs Latvijā, kur depozīta sistēma darbojas nedaudz vairāk kā pusotru gadu, sastāda 79%, un paredzams, ka jau nākamgad tas varētu sasniegt 85%. Starptautiskās platformas Reloop apkopotie dati, kas tika prezentēti arī pagājušonedēļ Rīgā notikušajā konferencē, apstiprina, ka šādu sistēmas efektivitāti iepriekš minētajās valstīs nodrošina back to retail jeb “atgriešana mazumtirdzniecībā” modelis, bet viszemākie atgriešanas rādītāji tiek novēroti valstīs ar back to depot modeli, kur iepakojumus jānodod īpaši ierīkotās pieņemšanas vietās – piemēram, Kanādā (Ņūfaundlenda un Labradora), izmantojot šo modeli, tiek atgriezti 60% iepakojumu, bet Rietumaustrālijas teritorijā tikai 52%.
“Centralizēta depozīta sistēma ar return to retail modeli pierādījusi sevi praksē kā visefektīvākā, jo tā ļauj ievērot patēriņa paradumu un iepakojumu savākšanas sinerģiju – patērētājs nodod iepakojumu tur, kur iegādājas savus ikdienas produktus. Vienlaikus šis modelis palīdz samazināt arī CO2 pēdas nospiedumu, jo iedzīvotāji taras nodošanu apvieno ar veikala apmeklējumu. Vairumā gadījumu iepakojumi taromātos uzreiz tiek saspiesti un kompakti uzglabāti, kas nozīmē CO2 ietaupījumu no loģistikas viedokļa, jo iepakojumu atbrauks savākt nevis četras kravas automašīnas, bet tikai viena. Šāda reversā loģistika palīdz ievērojami ietaupīt,” stāsta “Reloop” platformas Aprites ekonomikas attīstības vadītāja Anna Larsone.
Būtiska ir arī depozīta sistēmas ietekme uz resursu apritīgumu. “Globālie aprites dati rāda diezgan skumju situāciju – 2020. gadā atkārtotā apritē nonāca 8,6% resursu, un tiek paredzēts, ka 2023. gadā tie jau būs tikai 7,2%. Tas liecina, ka aprites ekonomikas ieviešanas tempi atpaliek no patēriņa pieauguma. Pateicoties depozīta sistēmai, mums ir iespēja nodrošināt 80-90% lielu iepakojumu apriti. Arī citas valstis, kur diskusijas par sistēmas ieviešanu ilga gadiem, sāk saprast, ka tas ir vienīgais veids, lai sasniegtu ES noteiktos pārstrādes mērķus, tādēļ paredzam, ka tuvākajos gados depozīta sistēmas pārklājums uz kartes paplašināsies,” papildina “Reloop” pārstāve.
Latvijas depozīta sistēmas priekšrocības uz citu valstu fona – plašais tvērums un pārklājums
Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā depozīta sistēmas valstu, tiek piekopts back to retail modelis, kas nozīmē, ka tukšās taras pieņemšanas punkti ir ierīkoti tirdzniecības vietās vai to tuvumā. Tas palīdz nodrošināt arī optimālu pieņemšanas vietu pārklājumu – tā, piemēram, Latvijā viens depozīta punkts darbojas uz vidēji 1402 iedzīvotājiem, Lietuvā uz 1035, bet Igaunijā uz 1663. Savukārt, piemēram, Kanādas teritorijā (Ņūfaundlenda un Labradora), kur depozīta iepakojumus var nodot tikai īpaši šīm mērķim ierīkotās pieņemšanas vietās, pieejamība ir daudzkārt zemāka un viena pieņemšanas vieta darbojas uz nepilniem 9,5 tūkstošiem iedzīvotāju, tādējādi apgrūtinot iepakojumu nodošanas iespējas un līdz ar to negatīvi ietekmējot atgriešanas rādītājus.
“Tieši depozīta sistēmas pieejamība ir viens no atslēgas elementiem, kas ļauj sistēmai darboties veiksmīgi. Šobrīd tālāk par 10km no tuvākā depozīta taras nodošanas punkta dzīvo vien 1% Latvijas iedzīvotāju. Ja diskutējam par to, vai iespējams atkāpties no obligātas depozīta taras pieņemšanas mazākajiem veikaliem, jāsaprot, ka tas būtiski mazinātu sistēmas pieejamību – nosakot par obligātu depozīta iepakojumu pieņemšanu vien tiem veikaliem, kuru kvadratūra ir lielāka par 300 m2 (esošo 60m2 vietā), iespēja iedzīvotājiem nodot iepakojumus sistēmā samazinātos par 60%,” uzsver Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece Laura Anteina.
Jāuzsver arī depozīta sistēmā iekļauto dzērienu tvērums, kas Latvijā ir viens no plašākajiem. “Igaunijas, Zviedrijas, Nīderlandes un Vācijas depozīta sistēmās nav iekļauti alkoholiskie kokteiļi ar alkohola saturu līdz 15%, kamēr Latvijā šādus kokteiļus iedzīvotāji var nodot depozīta punktos jau kopš šī gada sākuma. Vairākās depozīta sistēmas valstīs tāpat nevar nodot sīrupu, sulu un nektāru iepakojumus, turklāt Norvēģijas, Zviedrijas, Nīderlandes un Slovākijas depozīta sistēmā nav iekļautas stikla pudeles. Līdz ar to Latvijas depozīta sistēma ir optimāla un efektīva gan attiecībā uz sistēmas pārklājumu un pieejamību iedzīvotājiem, gan arī attiecībā uz plašo iepakojumu klāstu,” skaidro SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Starptautiskā platforma “Reloop” sadarbojas ar valdībām, nozares pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām, lai veicinātu pāreju uz globālu aprites ekonomiku. Viens no platformas darbības virzieniem ir depozīta sistēmu izpēte un ietekmes analīze.
