Dzērienu iepakojumu depozīta sistēmai aprit četri gadi
1. februārī apritēja četri gadi kopš dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā. Šajā laikā taromātos atgriezti jau vairāk nekā 1,5 miljardi depozīta iepakojumu, apliecinot, ka depozīta sistēma ir kļuvusi par stabilu un neatņemamu ikdienas paradumu daļu, kas būtiski veicina iepakojuma nonākšanu pārstrādē un resursu apriti.
“Fakts, ka salīdzinoši īsā laikā – četros gados – esam sasnieguši vairāk nekā 1,5 miljardu atgriezto depozīta iepakojumu atzīmi, ir ļoti nozīmīgs sasniegums visai sabiedrībai. Tas apliecina, ka depozīta sistēma Latvijā strādā, ir nostiprinājusies un kļuvusi par ierastu ikdienas praksi. Iedzīvotāji to izmanto apzināti un regulāri, sniedzot reālu ieguldījumu gan tīrākā vidē, gan efektīvākā un ilgtspējīgākā resursu apritē,” saka SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Pateicoties plašajam depozīta punktu pārklājumam – 1161 taromātiem visā Latvijā – un sabiedrības paradumu maiņai, depozīta iepakojumu atgriešanas sistēma četru gadu laikā ir sasniegusi būtisku briedumu. Atgrieztā iepakojuma apjoms ir pieaudzis no 62 % 2022. gadā līdz teju 84 % 2025. gadā, apliecinot sistēmas efektivitāti un iedzīvotāju aktīvu iesaisti. Tāpat šajā periodā būtiski augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar depozīta sistēmas darbību – no 69 %[1] sistēmas darbības sākumā līdz 90 %[2] šobrīd, kas liecina par sabiedrības uzticēšanos sistēmai un tās ērtumu ikdienas lietošanā.
Visbiežāk nodotais iepakojuma veids joprojām ir PET pudeles, kas veido gandrīz pusi jeb 48 % no visa taras apjoma. Tām seko skārdenes (27 %) un stikla pudeles (25 %), kopumā veidojot būtisku daļu no taromātos atgrieztā iepakojuma.
Depozīta sistēmas pozitīvo ietekmi uz vidi apliecina arī iedzīvotāju vērtējums – pētījuma[3] dati liecina, ka 85 % iedzīvotāju piekrīt, ka depozīta sistēma palīdz samazināt apkārtējā vidē nonākušo iepakojumu apjomu, savukārt 69 % atzīst, ka pēc tās ieviešanas Latvijā ir kļuvis tīrāks un sakoptāks. Pozitīvi iezīmējas arī paradumu maiņa – 70 % patērētāju norāda, ka depozīta sistēma uzlabojusi viņu attieksmi pret vidi.
Latvijas depozīta sistēma tika ieviesta 2022. gada 1. februārī, un četru gadu laikā tā ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem aprites ekonomikas instrumentiem valstī, veicinot iepakojuma atkārtotu pārstrādi un ilgtspējīgāku resursu izmantošanu.
[1] Aptauja internetā tika veikta sadarbībā ar aģentūru “MOZOKOT” 2022. gada oktobrī. Pētījuma bāze – Norstat Latvija. Tajā piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem (n=1017).
[2] Aptauja internetā tika veikta sadarbībā ar aģentūru “MOZOKOT” 2025. gada oktobrī. Pētījuma bāze – Norstat Latvija. Tajā piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem (n=1009).
[3] Aptauja internetā tika veikta sadarbībā ar aģentūru “MOZOKOT” 2025. gada oktobrī. Pētījuma bāze – Norstat Latvija. Tajā piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem (n=1009).
1. februārī apritēja četri gadi kopš dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā. Šajā laikā taromātos atgriezti jau vairāk nekā 1,5 miljardi depozīta iepakojumu, apliecinot, ka depozīta sistēma ir kļuvusi par stabilu un neatņemamu ikdienas paradumu daļu, kas būtiski veicina iepakojuma nonākšanu pārstrādē un resursu apriti.
“Fakts, ka salīdzinoši īsā laikā – četros gados – esam sasnieguši vairāk nekā 1,5 miljardu atgriezto depozīta iepakojumu atzīmi, ir ļoti nozīmīgs sasniegums visai sabiedrībai. Tas apliecina, ka depozīta sistēma Latvijā strādā, ir nostiprinājusies un kļuvusi par ierastu ikdienas praksi. Iedzīvotāji to izmanto apzināti un regulāri, sniedzot reālu ieguldījumu gan tīrākā vidē, gan efektīvākā un ilgtspējīgākā resursu apritē,” saka SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Pateicoties plašajam depozīta punktu pārklājumam – 1161 taromātiem visā Latvijā – un sabiedrības paradumu maiņai, depozīta iepakojumu atgriešanas sistēma četru gadu laikā ir sasniegusi būtisku briedumu. Atgrieztā iepakojuma apjoms ir pieaudzis no 62 % 2022. gadā līdz teju 84 % 2025. gadā, apliecinot sistēmas efektivitāti un iedzīvotāju aktīvu iesaisti. Tāpat šajā periodā būtiski augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar depozīta sistēmas darbību – no 69 %[1] sistēmas darbības sākumā līdz 90 %[2] šobrīd, kas liecina par sabiedrības uzticēšanos sistēmai un tās ērtumu ikdienas lietošanā.
Visbiežāk nodotais iepakojuma veids joprojām ir PET pudeles, kas veido gandrīz pusi jeb 48 % no visa taras apjoma. Tām seko skārdenes (27 %) un stikla pudeles (25 %), kopumā veidojot būtisku daļu no taromātos atgrieztā iepakojuma.
Depozīta sistēmas pozitīvo ietekmi uz vidi apliecina arī iedzīvotāju vērtējums – pētījuma[3] dati liecina, ka 85 % iedzīvotāju piekrīt, ka depozīta sistēma palīdz samazināt apkārtējā vidē nonākušo iepakojumu apjomu, savukārt 69 % atzīst, ka pēc tās ieviešanas Latvijā ir kļuvis tīrāks un sakoptāks. Pozitīvi iezīmējas arī paradumu maiņa – 70 % patērētāju norāda, ka depozīta sistēma uzlabojusi viņu attieksmi pret vidi.
Latvijas depozīta sistēma tika ieviesta 2022. gada 1. februārī, un četru gadu laikā tā ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem aprites ekonomikas instrumentiem valstī, veicinot iepakojuma atkārtotu pārstrādi un ilgtspējīgāku resursu izmantošanu.
[1] Aptauja internetā tika veikta sadarbībā ar aģentūru “MOZOKOT” 2022. gada oktobrī. Pētījuma bāze – Norstat Latvija. Tajā piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem (n=1017).
[2] Aptauja internetā tika veikta sadarbībā ar aģentūru “MOZOKOT” 2025. gada oktobrī. Pētījuma bāze – Norstat Latvija. Tajā piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem (n=1009).
[3] Aptauja internetā tika veikta sadarbībā ar aģentūru “MOZOKOT” 2025. gada oktobrī. Pētījuma bāze – Norstat Latvija. Tajā piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem (n=1009).
